Vai tu ietu politikā, lai glābtu cilvēka dzīvību?

23. martā Rīgas Stradiņa universitātē norisinājās ilgi gaidītais pasākums  - Svetlanas Streļņikovas dokumentālās filmas „Cardiopolitika” pirmizrāde. „Cardiopolitika” - filma par politiku, medicīnu, cilvēku vērtībām un upurēšanos vienlaicīgi. Filmā redzams patiess stāsts par kardiovaskulāro ķirurgu Sergeju Suhanovu, kura dzīve ir medicīna un otrādi – medicīna ir viņa dzīve.

Ārsts iemantojis patiesu sabiedrības cieņu Urālos, un tieši tas palīdzēja viņam sasniegt ko neiedomājamu – tika apstiprināts viņa projekts par augsto tehnoloģiju kardiovaskulāro centru Eiropas un Āzijas krustcelēs. Būvniecības projektam piešķirtā valsts nauda tika nozagta, un Suhanovs, noguris cīnīties ar reģionālajiem birokrātiem, sāka zaudēt cerību jebkādai ātrai projekta attīstībai. Ķirurgs turpināja darbu vecajā slimnīcas ēkā, kas atrodas 200 gadus vecā savrupmājā. Suhanovs vienmēr nicinājis politiku, tomēr pienāk brīdis, kad arī viņam tajā jāiesaistās. 2011. gada beigās Suhanovs saņēma aicinājumu no Kremļa vadīt Putina vēlēšanu kampaņu– viņš saprata, ka tiks izmantots, tomēr piekrita topošās slimnīcas projekta dēļ.

Pēc filmas skatītājiem bija iespēja satikt filmas režisori Svetlanu Streļņikovu un Latvijā labi zināmo gastroenteralogu un Saeimas deputātu Hosamu Abu Meri, kuri atbildēja uz skatītāju uzdotajiem jautājumiem. „Sākumā filmas iecere nebija filma par politiku, tā radās tikai laika gaitā. Es gribēju veidot filmu par harizmātisku ārstu, kas glābj cilvēku dzīvības un dzīvi velta medicīnai.”, tā Streļņikova stāsta pēc filmas pirmizrādes. Režisore atklāja filmas aizkulišu notikumus, savu viedokli par politiku un medicīnu, kā arī pastāstīja paša Suhanova viedokli par filmu : „Suhanovs pēc filmas saprata, ka smēķē un lamājas par daudz”. Streļņikova atklāja, ka nekas neesot bijis iestudēts – neviena kustība, teikums vai žests – tam vienkārši neesot bijis laika, jo ārsta darbs ir ļoti dinamisks un atbildīgs. Esot filmēta vien ķirurga ikdiena, dažkārt pat bijis vajadzīgs, kā saka pati režisore, uzvesties kā partizānam, klusībā un slepenībā filmējot un vērojot Suhanovu un kādā ainā pat Putinu.

Hosams Abu Meri diskusijā stāstīja par dzinuli, kas viņam licis doties politikā, par korupciju Latvijas medicīnas sistēmā un mūsu pašu Stradiņa slimnīcas tapšanas procesu: „Lai Latvijā uzlabotos situācija medicīnas nozarē, nepārprotami, ir nepieciešams lielāks finansējums”.

Skatītāji bija gana aktīvi un interesējošie jautājumi bija pārdomāti, un tieši tāpēc arī Streļņikovas un Abu Meri starpā izvērtās diskusija par politisko situāciju Eiropā un Krievijā. Pēc diskusijas gan skatītāji, gan Streļņikova atklāja, ka filma viņus noteikti ir iespaidojusi, jo pēc filmas visi aizdomājušies, vai paši spētu iet politikā cēlu mērķu dēļ.

Un, vai tu ietu politikā, lai glābtu cilvēku dzīvības?